Ar šodienu, 22.novembri romānu "Garās nakts Mēness" sāk turpinājumos publicēt "Latvijas Avīze". Grāmatu varam gaidīt pēc pusotra mēneša. Izdevējs - "Latvijas Mediji".
20.11.2021 publicēta tiešsaistē:
https://www.la.lv/dzimis-ar-klejotaja-genu
Šis romāns ir gandrīz lielāks izaicinājums par iepriekšējo. Biju nolēmis pamēģināt uzrakstīt romantisko romānu, turklāt, - no sievietes skatu punkta. Laikam jau izdevās. Vismaz skatu punkts. Par romantiku īsti nezinu. Daži saka, ka esot trilleris. Lai nu būtu. Galvenais, lai interesanti lasīt.
No fotoattēlā attēlotajiem ļaudīm esmu tas, kurš gandrīz bez matiem un ar zilo, atpogāto kreklu.
Būtībā jau tas nav nekas slikts. Daudziem latviešu autori publicējas ar izdomātiem vārdiem. Tam pašam Pliekšānu Jānim, ko pazīstam kā Raini, pseido vārdi bijuši pat vairāki.
Tātad, pēc ļoti ilgām pārdomām, dažādu variantu apsvēršanas un atmešanas, lielās radību mokās pasaulē nāca Guntis Teodors Tālers. Jeb vienkārši - Teodors Tālers.
Teodors latīniski nozīmē "Dieva dāvana", bet Tālers bija viduslaiku sudraba naudas vienība, Latvijā saukta arī par dālderi.
Par to, kas ir mans "dubultnieks", var palasīt šeit. Latviešu trimdas rakstnieks Guntis Zariņš (1926-1965) ar visai traģisku dzīvesstāstu, mūžībā devies jau pirms manas piedzimšanas.
Oriģinālā trīs meitenes klīst pa mežu, līdz apmaldās. Tad viņas atrod kādu akmeni un norunā, ka gulēs pie tā akmens. Viss būtu labi, bet tad sadzird kādu baisu balsi skanam no meža... Arī turpinājums un fināls ir visai baigs, īsti šausmu stāstu garā. Ņēmu un darbību pārcēlu uz mūsdienām.
Kamēr rakstīju, sāku domāt: kas gan tas bijis tāds par akmeni, kurš ir gana liels, bet ap kuru visai kompakti var sagulēt trīs cilvēki. Iztēlē uzreiz zīmējās stabam līdzīgs veidojums. Internetā diezgan ātri atradu, ka ir tādi akmeņi, visai dīvainas, falliskas formas, ļoti iespējams, savulaik izmantoti rituāliem. Saukti par balvaniem... Nu manai pasakas modernajai versijai atradās visai labs un reāls pamatojums. Meitenes, tātad, atrada vienu no balvaniem, nolēma atdarināt kādu senu rituālu, sagūlās ap akmeni, un tad...
Sanāca kā sanāca. Žūrijai patika :) Pasaku var lasīt šeit.
22.02.2020
Kaut doma par to, ka derētu pievienoties latviešu literātu saimei radās jau sen (apmēram 6 gadu vecumā), līdz pirmajam solim pagāja daudz gadu. Kaut kad pa vidu, 90-ajos, un no 2002. līdz 2007.gadam rosījos žurnālistikas lauciņā, bet par radošu darbu to diez vai varētu nosaukt. Līdz beidzot, 2019.gadā uzzināju par Latvijas Rakstnieku savienības Literāro akadēmiju. Izdevās iekļūt budžeta grupā un 2020.gada 22.februārī veiksmīgi pabeidzu prozas meistardarbnīcas. Par noslēguma darbu kalpoja fragments no tobrīd topošā detektīvromāna "Pēdējais klients".16.09.2020
2020.gadā pirmo reizi mūžā startēju tik nopietnā radošā sāncensībā... "Zvaigzne ABC" detektīvromānu konkursa 2.kārtā. Pašam par brīnumu - rezultāts necerēti labs!
Šobrīd romāns "Pēdējais klients" (kura nosaukums visticamāk gan tiks mainīts) tiek gatavots izdošanai. Grāmatnīcās varētu nonākt 2022.gadā. Kolīdz būs zināms precīzs izdošanas laiks, informācija tiks publicēta nekavējoties.