Izdevējs: Zvaigzne ABC, 2022.gads. Detektīvromāns. Iesējuma tips: cietie vāki. 384 lpp.
Piedalījās apgāda "ZvaigzneABC" detektīvromānu konkursā, kļūstot par laureātu 2020.gadā.
Kaut
iznāca taustāmā veidā jau pēc "Garās nakts Mēness", tomēr šis ir mans
debijas romāns, ko iesāku jau 2019.gada nogalē , kad apmeklēju Literārās
Akadēmijas prozas meistardarbnīcas.
***
Kad Irma
Valdovska piekrīt vēlīnā vakara stundā savā kabinetā tikties ar kādu
vīrieti, viņa nenojauš, ka tas būs viņas pēdējais klients… Un ka drīz
vien bojā ies arī vairāki citi ar viņas darījumiem saistīti cilvēki.
Kas ir noslēpumainais slepkava, kurš gan apveltīts ar mežonīgu, pat mistisku fizisku spēku, gan apguvis tādas īpašas metodes, kas viņa upuriem neatstāj cerības uz izdzīvošanu?
To noskaidrot cenšas jaunais privātdetektīvs Zintis Endijs Neibergs kopā ar saviem kolēģiem. Iesaistoties izmeklēšanā, viņi pievērš sev slepkavas uzmanību, un tagad arī viņu dzīvības ir apdraudētas...
Kas ir noslēpumainais slepkava, kurš gan apveltīts ar mežonīgu, pat mistisku fizisku spēku, gan apguvis tādas īpašas metodes, kas viņa upuriem neatstāj cerības uz izdzīvošanu?
To noskaidrot cenšas jaunais privātdetektīvs Zintis Endijs Neibergs kopā ar saviem kolēģiem. Iesaistoties izmeklēšanā, viņi pievērš sev slepkavas uzmanību, un tagad arī viņu dzīvības ir apdraudētas...
***
"...Atkal aizkaru kustība. Tur, aiz lielās palmas. Vai tur kāds bija, kāds slēpās? Vēl viena ēna, kas ieradusies no viņpasaules?Sirds dauzījās un kūleņoja kā negudra. Nebija vairs ne ritma, ne kārtības, tikai haotiska spārdīšanās. Kā putns, kas izmisīgi cīnās, lai atbrīvotos no cilpas, tā viņas sirds tagad centās izrauties no krūtīm un aizlidot.Ēnas nu jau bija visapkārt.Ķeburainas, šausminošas rokas stiepjot, tās līda aizvien tuvāk un tuvāk...Tad aizkari pavērās, un viņa to ieraudzīja. Garu, zaļganu stāvu ar nedabiski noliektu galvu, ko sedza kapuce. Tas lēnām slīdēja tuvāk un tuvāk, tukšā apmeklētāju krēsla virzienā. Viņas pēdējais klients.Tas apstājās Irmai pretī un pacēla galvu. Ieraugot, kas slēpjas zem kapuces, viņu pārņēma pirmatnējas šausmas. Irma saņēma pēdējos spēkus, lai kliegtu, taču no spazmu aizžņaugtās rīkles izlauzās vien gārdziens. Un viņa gārdza un gārdza, līdz viņas putns beidzot izrāvās no cilpas un aizspurdza gaismā un brīvībā, atstājot trīsošo ķermeni vienu pašu baigo ēnu ielenkumā..."